Vislielākās rūpes aukstajā sezonā – cīņa ar saukstēšanās slimībām

Gaisam atdziestot, ar vīrusa slimībām saskaras ne tikai bērni. Kā palīdzēt organismam atveseļoties pēc iespējas ātrāk?

Tik daudz vīrusu – kā no tiem izvairīties?

Saaukstēšanās jeb akūtā respiratoriskā vīrusu infekcija (ARVI) ir augšējo elpceļu (deguna un kakla) infekcijas slimība. Ir zināmi vairāk nekā 200 respiratoriskie vīrusi, kas var izraisīt elpceļu infekcijas slimības, iesnu visbiežākajam cēlonim rinovīrusam vien ir vairāk nekā 100 apakštipu. Tātad, daļēji lielās saslimstības ar saaukstēšanās slimībām dēļ, pie vainas ir arī vīrusu daudzums.

No saaukstēšanās slimībām neizdodas izvairīties gan bērniem, kuri ir visvairāk uzņēmīgi pret vīrusiem, gan arī pieaugušajiem. Vecāki uztraucas, kad viņu atvasīte slimo ne tikai reizi mēnesī, bet arī biežāk. Tomēr tā ir parasta, normāla situācija, jo bērnu imūnsistēma vēl nav izveidojusies un tāpēc tā ir vieglāk ievainojama. Bērnam augot, viņš slimo retāk, jo saskaroties ar dažādiem vīrusiem, citiem mikroorganismiem un reaģējot uz tiem, bērns attīsta imunitāti.

Visiem bērniem attīstās imunitāte, tomēr vieni slimo biežāk, citi – retāk. Turklāt, kā jau pieaugušajiem – dažiem pietiek vien nedaudz pasalt un visi saaukstēšanās simptomi būs garantēti, turpretī citiem pat stiprāki aukstuma, vēja vai apkārtnē izplatījušos vīrusu draudi nespēj izraisīt kādas nopietnākas veselības problēmas.

Kas palielina risku saslimt ar saaukstēšanās slimībām?

Tas, cik bieži un smagi rudens–ziemas sezonā bērns slimos ar saaukstēšanās slimībām vai gripu, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Bez šaubām, daudz kas ir atkarīgs no ģenētikas un imunitātes, taču būtiski ir arī tādi faktori kā pareizs uzturs, labs miegs, pietiekama uzturēšanās svaigā gaisā. Nedrīkst aizmirst par higiēnu, tāpat arī to, ka kaitīga ir piesārņota vide un uzturēšanās piesmēķētās telpās. Zinātnieki pierādījuši, ka pasīvā smēķēšana bērniem palielina elpceļu slimību risku.

Pieaugušo tendenci slimot ar saaukstēšanās slimībām ietekmē arī iedzimtība un imunitāte. Pret slimībām uzņēmīgākie ir cilvēki, kuru organisms ir novājināts un imūnsistēma novārgusi, tādēļ visbiežāk ar saaukstēšanās slimībām saskaras vecākā gadagājuma cilvēki, kā arī tie, kuri slimo ar hroniskām slimībām, un smēķētāji. Ja cilvēks nav pieskaitāms šīm riska grupām, bet tāpat bieži slimo, tad vajadzētu padomāt – iespējams, viņš pats ar savu rīcību ir piesaucis saaukstēšanās slimību. Saslimšanu var izprovocēt ar nepiemērotu, laikapstākļiem neatbilstošu apģērbu. Tāpat arī pastāvīgs stress, slodze, nepiemērots uzturs, atpūtas trūkums, maza fiziskā aktivitāte – tas viss mazina organisma pretošanās spēju slimībām.

Ko nedrīkst darīt saaukstēšanās gadījumā?

Pirmkārt, nedrīkst sākt ārstēties ar antibioikām. Ir svarīgi zināt, ka antbiotikas ir iedarbīgas tikai baktēriju cilmes infekciu gadījumā, bet tās nevar palīdzēt atveseļoties no saaukstēšanās vai gripas, kuras izraisītāji 80% gadījumos ir vīrusi. Antibiotikas nespēj pasargāt arī no vīrusa izplatīšanās no cilvēka uz cilvēku, tās nav lietojamas profilaksei pret vīrusa slimībām. Vēl viena būtiska lieta – lietojot antibiotikas neatbilstoši to mērķim, mēs izdarām sev lāča pakalpojumu, jo palielinām pret tām izturību. Sliktākais, kas var notikt, ir tas, ka nākotnē antibiotiku nepieciešamības gadījumā, tās vairs nebūs iedarbīgas. To sevišķi jāatceras tagad – gripas un saaukstēšanās sezonas laikā.

Slimodami mēs bieži vien ar asarojošām acīm, iesnām, klepodami un šķaudīdami dodamies uz darbu. Tas ir sevišķi bīstami, jo var izraisīt komplikācijas un ievērojami palēnināt atveseļošanāš procesu. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka slimojošs cilvēks kolektīvā ir pastāvīgs infekcijas avots.

Kā palīdzēt organismam atveseļoties?

Ieteicams dzert daudz šķidruma, jo slimodami to neuzņemam pietiekamā daudzumā. Cilvēkam var likties, ka viņš nemaz nesvīst un daudz dzert nav nepieciešams. Jāatgādina, ka esot veseli, vienīgi guļot mēs izsvīstam apmēram litru šķidruma. Slimojot, arī nestipra drudža gadījumā, neuzņemam šķidrumu vēl vairāk. Ir svarīgi dzert nelielos daudzumos, bet regulāri.

Iedarbīga procedūra saaukstēšanās gadījumā –  karstās vannas kājām. Ūdenī var iebērt sāli, sinepes, ieliet zālīšu (kliņģerīšu, timiāna u.c.) tinktūru, priežu vai eikalipta ēterisko eļļu.

Tikpat būtiski ir vēdināt telpas. Ne tikai tāpēc, lai „izvēdinātu” vīrusus. Istabas ir svarīgi vēdināt arī tāpēc, ka apkures sezonas laikā tajās gaiss parasti ir īpaši sauss un tas veicina dažādu organisma gļotādu izžūšanu. Izžuvusi elpceļu (deguna, kakla, bronhu) gļotāda – piemērota vide, kur vīrusi var iekļūt, iemitināties un izplatīties.

 

Vai drudzis ir jāmazina?

Līdz šim esam pieraduši cīnīties nevis ar cēloni, bet gan ar simptomu: ja piedzīvojam sāpes – dzeram pretsāpju zāles; ja paceļas temperatūra – dzeram zāles pret temperatūru. Tā ir ātrāk un vienkāršāk un iemesls šādai rīcībai ir pastāvīgā steiga, slodze, pienākums nekavēt un atrasties darbā. Tomēr kaitēm vienmēr ir iemesls – temperatūra tāpat ceļas noteiktu iemeslu dēļ.

Temperatūras paaugstināšanās – tā ir organisma aizsargreakcija pret slimību. Paaugstināta temperatūra paātrina vielmaiņu un organismam ļauj labāk cīnīties ar gripas vai saaukstēšanās vīrusiem, tāpēc gadījumā, ja temperatūra nav augstāka kā 38°C, to mazināt nav ieteicams. Protams, ja cilvēks nepanes pat nelielu temperatūras paaugstināšanos, to nepieciešams mazināt. Bērniem ir ieteicams lietot homeopātiski izgatavotas Viburcol svecītes, kas piemērotas drudža un nemiera ārstēšanai. Šīs homeopātiskās zāles ir piemērotas arī pieaugušajiem.

Kā ārstēt galvenos saaukstēšanās simptomus – iesnas, kakla sāpes, klepu?

Kā jau iepriekš noskaidrojām, tad, vēloties palīdzēt savam organismam, ir jālieto antivīrusa preparāti, piem., ar šādu iedarbību raksturīgus homeopātiski pagatavotu zāļu preparātus. Īpaši plašs ir Gripp-Heel tablešu antivīrusa spektrs. Antivīrusa īpašības piemīt arī homeopātiski pagatavotiem zāļu preparātiem – Engystol tabletēm, Euphorbium compositum S deguna aerosolam. Šīs zāles iedarbojas uz daudziem elpceļu slimības izraisošiem vīrusiem, turklāt to antivīrusa iedarbība ir pierādīta zinātniskos pētījumos. Engystol stiprina pretošanās spēju pret vīrusiem. Klīniskos pētījumos pierādīts, ka, lietojot Engystol, organismā tiek veicināta antivīrusa vielas (interferona) rašanās.

Visbiežākais saaukstēšanās slimību simptoms, kas parādās vispirms, ir deguna aizlikums, iesnas. Ir svarīgi zināt, ka iesnas – tās ir ne tikai gļotas, kas traucē elpot un no kā vajadzētu atbrīvoties, bet arī vīrusu izraisīts iekaisums. Tāpēc lietderīgi ir izvēlēties tādu preparātu, kurš ne tikai šķīdina un palīdz izvadīt gļotas un tādā veidā atvieglo elpošanu, bet iedarbojas uz iekaisumu un vīrusiem.

Viens no tādiem homeopātiski pagatavotiem zāļu preparātiem ir jau iepriekš minētais Euphorbium compositum S. Klepus ārstēšanai ir ieteicamas šīs homeopātiski sagatavotās zāles: Bronchalis-Heel tabletes un Tartephedreel N dzeramie pilieni. Bronchalis-Heel ir piemērots, kad klepus izraisa spazmas, kā tas parasti ir bronhīta gadījumos. Tāpat arī lēkmjveida klepus gadījumā, kad cilvēks atklepo dzeltenas gļotas un viņam nepieciešams miers. Tartephedreel N ir piemērots astmatiska klepus gadījumā, kad parādās aizdusa, svilpošana, sēkšana, kad klepus pastiprinās guļot un var izraisīt vemšanu.

Vēl ir svarīgi, ka homeopātiski pagatavoti zāļu preparāti izmaina organisma vidi tā, lai tajā vīrusi nevarētu izplatīties un vairoties. Slimību izraisītājiem organismā rodas piemēroti apstākļi, kad tas ir piesārņots ar vielmaiņas, vides toksīniem. Homeopātiski pagatavoti zāļu preparāti veicina to izvadīšanu no organisma, tādā veidā novēršot vīrusu un baktēriju uzkavēšanos tajā.

Pirms zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Pirms lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju! Bezrecepšu zāles.

Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai.

 

Pirms zāļu lietošanas konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu. Pirms lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma! Bezrecepšu zāles.
Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai.

Subscribe to our Newsletter

Atpakaļ
uz
aukstu