Kāpēc lielākā daļa bērnu slimo?
Kāpēc lielākā daļa bērnu slimo? Lielākai daļai vecāku ir pazīstama šāda situācija: tikko bērns saaukstējas, viņš saņem zāles pret temperatūru, zāles pret citiem slimības simptomiem (piemēram, iesnas, sāpošs kakls), vēl antibiotiku devu un tikko atveseļojies iet uz skolu vai bērnudārzu. Bet tur drīz saslimst un atkal saņem jaunu zāļu devu.
Kāpēc lielākā daļa dažāda vecuma bērnu patstāvīgi slimo ar saaukstēšānos, līdz ar to bieži neapmeklē bērnudārzu, izlaiž mācību stundas skolā?
Jo vecāki, lai gan meklē iemeslus, kāpēc bērns pastāvīgi slimo, iet vienkāršāko ceļu – izvēlas preparātus, kas ātri iedarbojas, taču novājina imūnsistēmu – antibiotikas, karsoni mazinošas zāles. To nosaka pastāvīga steiga, spriedze, skriešana, pienākums nekavēt, paspēt, pienākums būt darbā. Tāpēc sabiedrībā ir pierasts: ja sāp roka – dzeram pretsāpju zāles. Ja ir paaugstināta temperatūra – dzeram zāles pret temperatūru. Paceļas asinsspiediens – “nositam”. Taču tā ir tikai simptomu novājināšana. Slimībām vienmēr ir iemesls: paaugstinātai temperatūrai ir savs cēlonis, rokas sāpēm ir savs cēlonis, tāpat arī asinsspiediens paceļas kāda konkrēta iemesla dēļ. Temperatūra, sāpes – tie ir slimības simptomi, nevis cēlonis. Ir svarīgi meklēt slimību cēloņus, jo citādāk tas rats nekad nebeigsies. Daudzi no mums ir dzirdējuši, ka ārsts saka: “šīs zāles jums būs jādzer visu atlikušo dzīvi” vai “mācieties sadzīvot ar slimību”. Bet kļūt veselam – šeit jau ir grūtākais ceļš, pieprasot arī paša pacienta aktīvu dalību, domāšanu, ne tikai zāļu lietošanu.
Cienītā ārste, bet kā meklēt tos cēloņus?
Šodien arvien vairāk cilvēku pievēršas dabīgai medicīnai, kurai aktuālie jautājumi ir šādi – kāpēc sākas slimība? Kāds ir esošo simptomu cēlonis? Ne vienmēr ir viegli tos atklāt. Darbojas visu cēloņu kopums – gan fiziskie, emocionālie, garīgie (vai kā saka – “nervu”) faktori. Viegli ir palīdzēt, kad viss ir saprotams: trauma-lūzums-ģipsis. Bet ja psiholoģiskās traumas dēļ kaut kas “salūzis” iekšienē? Ar kādām zālēm var “ieģipsēt” bērna skumjas, dusmas, aizvainojumu, kad, piemēram, viņš nonāk no mājīgās vides viņam nelabvēlīgā bērnudārzā? Bieži nākas analizēt situāciju ne vienu vien stundu un izvilkt gaismā vairākas slimības “saknes”.
Kā homeopātija ietekmē bērna organismu, kad slimo ar saaukstēšanos un ir novājināta imunitāte?
Homepātiskās zāles stimulē organisma aizsargreakcijas, visbiežāk neizraisot blakusparādības, un tās var lietot kopā ar citām zālēm. Homeopātijā slimības simptoms ir rādītājs, pēc kura slimniekam tiek izrakstīts homeopātisks preparāts, lai aktivizētu organisma “iekšējo ārstu”. Piemēram, drudzis ir dabiska organisma izpausme, kas cīnās pret slimības izraisītājiem (vīrusiem, baktērijām, toksīniem).Tāpēc, novēršot drudzi, nomācam arī “organisma iekšējo ārstu”. Homeopātiskās zāles, atšķirībā no parastā pretdrudža (drudža nomācošas zāles),strauji nepamazina temperatūru, bet atvieglos drudža slimnieka stāvokli, lai slimības gaita un dabiskā atveseļošanās būtu maigāka. Tās tiek izvēlētas pēc slimības simptomiem, cēloņa. Piemēram, vienas homeopātiskās zāles lieto, ja bērns guļ ar karsoni pēc auksta vēja sapūšanas, citas – ja pārmircis un pārsalis. Ja cēlonis nav skaidrs, tad palīdz slimnieka izskats, individuālās pazīmes – pacienta bālums, apsārtums, drebuļi, sāpes konkrētās vietās, to veids un daudzi citi simptomi. Homeopātijā nav mazsvarīgu lietu.
Vai tas nozīmē, ka vispār nedrīkstam pazemināt temperatūru?
Nav ieteicams pazemināt temperatūru, ja bērns to labi panes. Parasti visbiežāk tā ir temperatūra līdz 38,5 grādiem. Tomēr ir bērni, kuri panes arī augstāku temperatūru, sevišķi, ja lieto homeopātiskās zāles. Pēc mūsdienu homeopātijas viedokļa, mākslīga stimulēšana pēc iespējas ātrāk samazināt temperatūru (īpaši līdz 38 grādiem) izdara “lāča pakalpojumu” organismam un imūnsistēmai, un var palīdzēt atjaunoties slimībai. Jo baktērijas, bet sevišķi vīrusi, iznīkst tikai esot augstai temperatūrai. Imūnsistēma savus aizsardzības kompleksus un aizsardzības vielas ražo tikai paaugstinātā temperatūrā. Tāpēc, neļaujot bērnam gulēt karsonī, riskējam sagaidīt tādu pašu slimību, tā paša izraisītāja jaunus uzbrukumus, jaunu saslimšanu.
Vai pareizi domājam, ka homeopātija – tās ir augu izcelsmes zāles?
Homeopātisko zāļu sastāvā var būt gan augi, gan arī dzīvnieku izcelsmes vielas, arī minerāli un citi dabīgi materiāli. Galvenais, lai tās ir izgatavotas homeopātiski, tā, lai veicinātu organisma spēju pretoties pret slimības izraisītāju. Vairāk informāciju par homeopātiskām zālēm un to sastāvdaļām atradīsiet www.musdienuhomeopatija.lv.
Homeopātija – ārstēšanas paņēmiens, kas ir balstīts uz vairāk nekā 200 gadu pieredzi un mūsdienu zinātnes zināšanām.
Klasiskās homeopātijas aizsācējs ir vācu ārsts Samuels Hanemans (1755–1843). Vēlāk homeopātisko ārstēšanas sistēmu attīstīja cits vācu ārsts – Hanss Heinrihs Rekevegs (1905–1985). Šo komplekso homeopātijas sistēmu plaši izmanto mūsdienu medicīnā. Tās iedarbību pierāda prakse – sevišķi efektīvi un droši tā iedarbojas zīdaiņiem, maziem bērniem.
Latvijā homeopātija ir legalizēta, tā ir iekļauta licencētajā ambulatorās cilvēka veselības aprūpes pakalpojumu sarakstā. Ārstiem homeopātiem ir ne tikai piemērotas universitātes medicīnas zināšanas, bet arī zināšanas par homeopātiju, kas ļaus kaites novērst, visbiežāk bez blakusparādībām, ar homeopātiskām zālēm.
